Par mums

Pirātu Partija uzskata, ka ir jānodrošina cilvēku privātums un anonimitāte tīmeklī, ka ir nepieciešamas izmaiņas autortiesību likumā, lai atbrīvotu kultūru no tai kaitējošiem ierobežojumiem, un izmaiņas patentu likumos, lai privāti monopoli nevarētu traucēt jaunajiem uzņēmejiem un jaunu ideju autoriem. Tāpat Pirātu Partija atbalsta iniciatīvas par brīvu informācijas pieejamību (brīvi lasāmi zinātniskie pētījumi, grāmatu digitalizācija u.c.), atbalsta atvērtā koda programmatūras un atvērto failu formātu izmantošanu valsts pārvaldē un izglītībā.

MŪSU MĒRĶI

1. Pilsoņu tiesību stiprināšana.

Mēs esam par atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, par vārda brīvību un anonimitāti un privātumu tīmeklī. Pēdējā desmitgadē pasaulē, attaisnojoties ar terorisma draudiem un autortiesību pārkāpumiem, sistemātiski ierobežo cilvēktiesības – pārkāpj cilvēku tiesības uz privātumu. Multinacionālas korporācijas nemitīgi cenšas panākt likumus, kas paredzētu tīmekļa lietotāju izspiegošanu, lai notvertu autortiesību pārkāpējus. Tāpat vēlas darīt arī valdības, aizbildinoties ar noziegumu un terorisma draudiem.

Pirātu Partija iebilst pret šādu rīcību. Nedrīkst teikt, ka ikviens tīmekļa lietotājs ir vainīgs pēc noklusējuma. Agrāk likumsargi nedrīkstēja brīvi atplēst un lasīt vēstules, kuras sūtīja pa pastu. Un mēs uzskatām, ka tieši tāpat nedrīkst lasīt arī e-pastus un nedrīkst izsekot cilvēku darbības tīmeklī. Jābūt iespējai saglabāt privātumu. Mēs neiebilstam pret to, ka policija novēro un izspiego pamatotās aizdomās turētus noziedzniekus, taču nedrīkst pieļaut, ka novēro it visus cilvēkus, cerot šādā veidā pamanīt kaut ko aizdomīgu. Tas ir ne tikai cilvēktiesību pārkāpums, bet arī tiesībsargu resursu izšķērdēšana.

2. Autortiesību likuma reforma.

Mēs vēlamies, lai autortiesību likums būtu taisnīgs un godīgs pret visām iesaistītajām pusēm. Tam ir jānodrošina līdzsvars starp autoru un viņu darbu izmantotāju interesēm. Šobrīd tas ir pārāk novirzīts par labu autortiesību īpašniekiem, tāpēc vēlamies to mainīt. Mēs piekrītam, ka autoram jāsaņem taisnīga atlīdzība par savu darbu un viņam jābūt iespējai ar šo darbu pelnīt iztiku, taču šīs tiesības nedrīkst sniegties tik tālu, ka trešdaļa sabiedrības tiek pasludināta par noziedzniekiem un cilvēkiem liedz piekļuvi kultūrai.

Mēs vēlamies panākt, ka

  • autortiesību likums regulē tikai komerciālu darbu izmantošanu un kopēšanu, bet izplatīt darbu kopijas nekomerciālos nolūkos ir legāli – jo visa sabiedrība iegūtu no šādas darbu pieejamības;
  • elektroniskās bibliotēkas kļūst legālas gluži tāpat kā parastās bibliotēkas – ja ir atļauts aizdot draugam papīra grāmatu, tad arī elektroniskas grāmatas aizdošana nedrīkst būt likuma pārkāpums;
  • autortiesību aizsardzības termiņš tiek saīsināts, jo 70 gadi pēc autora nāves ir pārāk ilgs laiks;
  • no likuma tiek svītrots pants, kas pasludina par noziegumu digitālo tiesību aizsardzības jeb DRM uzlaušanu, jo DRM traucē pircējiem izmantot iegādāto preci – mēs uzskatām, ka iegādātu autordarbu jābūt tiesībām izmantot jebkādā formātā;
  • tiek atcelta tukšo datu nesēju nodeva, jo cilvēki lielākoties iegādājas šos tukšos datu nesējus savu failu glabāšanai;
  • nav nepieciešams iegādāties licenci publiskai radio atskaņošanai, jo radiostacijas īpašnieki jau ir samaksājuši mūziķiem, kuru dziesmas tiek atskaņotas;
  • Creative Commons jeb radošās komūnas licences Latvijā tiek atzītas par likumīgām un tiek mainīts autortiesību likuma 63.5. pants, kurš nosaka, ka autors pats nedrīkst licencēt savus darbus, un konkrētos gadījumos atļauj tikai kolektīvu tiesību administrēšanu.

3. Izmaiņas patentu likumos.

Mēs esam pret patentiem, kuri kavē inovācijas un kaitē sabiedrībai. Pēc gēnu (ģenētiski modificētu augu) patentu atļaušanas ASV tika nopietni iedragātas fermeru iespējas audzēt organisko pārtiku, savukārt programmatūras patenti kavē informācijas tehnoloģiju attīstību un ļauj patentu troļļiem terorizēt programmētājus un mazos uzņēmumus, kuri darbojas šai jomā. Teorētiski patenti bija paredzēti, lai veicinātu inovācijas, aizsargājot izgudrotājus un cilvēkus, kuri investē šajos izgudrojumos. Taču realitātē patenti tiek izmantoti, lai lielās korporācijas varētu traucēt mazajiem uzņēmējiem piedalīties brīvā tirgū ar vienādiem noteikumiem. Inovāciju veicināšanas vietā patenti ir kļuvuši par mīnu lauku, ko izmanto cīņā pret konkurentiem. Uzņēmēji sacenšas, nevis piedāvājot kvalitatīvāko produktu par vislabāko cenu, bet gan algojot patentu advokātu armijas. Lai novērstu šīs problēmas, ir jāmaina pašreizējie patentu likumi un jāierobežo tādi patenti, kas ir pašsaprotami un vitāli nepieciešami konkrētajā nozarē, savukārt gēnu un programmatūras patenti ir jāaizliedz pilnībā.